Mākslīgais intelekts atšķirībā no tradicionālās programmatūras ir ļoti svarīgs: tam jāiemācās veikt savu darbu.
Tas nodrošina galveno ieguvumu produkta dzīves cikliem, jo tā vietā, lai gaidītu kodēšanas vedņus manuāli jaunināt savus darbus reizi gadā (vai pat retāk), pati sistēma var pievienot jaunus rīkus, radīt jaunas funkcijas un citādi mainīt sevi uz labāk apmierināt lietotāju prasības. Negatīvais, protams, ir tas, ka dažas AI programmas nodrošinās izcilu lidojumu veiktspēju tieši ārpus karkasa; tikai ar pastāvīgu izmantošanu viņi sapratīs, kas no viņiem tiek gaidīts un kā vislabāk sasniegt savus mērķus.
Galvenais faktors šajā evolūcijā ir dati, ar kuriem saskaras AI vadītas sistēmas. Labi dati, kas ir pienācīgi kondicionēti un novietoti pareizajā kontekstā, ļaus dienestiem pieņemt apzinātus lēmumus un veikt atbilstošas darbības, savukārt slikti dati novedīs pie sliktiem rezultātiem un nepārtraukti samazinošu sniegumu.
