Satura rādītājs:
Definīcija - ko nozīmē Džordžs Būls?
Džordžs Būls (1815–1864) bija angļu žurnālists, matemātiķis un pedagogs. Sākot ar skolas meistaru Anglijā, viņš kļuva par matemātikas profesoru Karalienes universitātē Korkā, Īrijā. Viņš sagatavoja divus nozīmīgus darbus loģikā, proti, "Loģikas matemātiskā analīze" (1847) un "Domas likumi" (1854).
Viņš izgudroja Būla algebru, kas paplašināja loģikas un matemātikas attiecības. Vēlāk tas kļuva par pamatu loģisko apgalvojumu pamatotības pārbaudei, izmantojot divvērtību bināro rakstzīmi - patiesa vai nepatiesa. Par milzīgo ieguldījumu datorzinātnēs, it īpaši digitālās datorikas loģikā, Būlu uzskata par “informācijas laikmeta tēvu”.
Techopedia skaidro Džordžs Būls
Būdams lielākoties pašmācīts bērnu interesents, Būls nekad nav apmeklējis universitāti. Pēc tēva apavu biznesa sabrukuma viņš bija spiests pamest skolu 16 gadu vecumā. Tajā pašā gadā viņš kļuva par skolotāja palīgu un vēlāk atvēra pats savu skolu, kad viņam bija 20 gadu. Drīz Džordžs sāka interesēties par matemātiku un devās atklāt jaunu matemātikas nozari, kas pazīstama kā invarianta teorija. 1844. gadā par grāmatu par diferenciālvienādojumiem Būlam tika piešķirta Londonas Karaliskās biedrības pirmā zelta medaļa. Kaut arī Būlam nebija universitātes grāda, 1849. gadā viņš tika iecelts par Katedras universitātes matemātikas profesoru tikai uz viņa publikāciju pamata.
Būla bija viens no pirmajiem angļiem, kurš rakstīja uz loģikas. Viņš izstrādāja jauna veida valodu algebru, ko tagad dēvē par Būla algebru, kā metodi loģisko argumentu manipulēšanai un matemātiskai risināšanai. Būla ierosināja, ka loģiskos piedāvājumus var reducēt līdz algebriskiem vienādojumiem un matemātiskos operandus var aizstāt ar loģiskiem vārdiem, piemēram, AND, OR un NOT. Viņš sniedza vispārīgus algoritmus algebriskā valodā, ko varēja izmantot dažāda veida sarežģītiem argumentiem. Savā darbā "Domas likumi" viņš arī mēģināja atrast kopēju varbūtību metodi.
