Termins “robots” nav viegli definējams, taču tā etimoloģiju ir samērā vienkārši izsekot. Tas nav ļoti vecs vārds, jo tas diezgan nesen tika ieviests angļu valodā. Tā pirmsākumi meklējami divdesmitajā gadsimtā, kad poļu dramaturgs Karels Capeks ar unikālu un nedaudz pravietisku ieskatu nākotnē izteica ar savu revolucionāro lugu “Rossum universālie roboti”. Kapeks izvēlējās vārdu “robots”, pamatojoties uz senās baznīcas slāvu izcelsmi, “Rabota” - kas būtībā nozīmē “verdzība”.
Pirms kļuvis par iedibinātu fantastikas rakstnieku, Karels Kapeks strādāja par žurnālistu. Un, lai arī “Rossum universālie roboti” bija spekulatīvas fantastikas darbs, tas kalpo kā piemērots prelūdija mūsu arvien automatizētākās tehnoloģiju kultūras realitātei. Tāpat kā jaunākās “Terminatora” filmu sērijas, RUR attēlo robotus kā nākamos virspavēlniekus, kuri dodas karā ar cilvēkiem. Luga uzsver, ka roboti tika izveidoti, lai kalpotu cilvēkiem, taču pamazām pieņem daudzus no viņu raksturlielumiem un galu galā mēģina tos apdzīt. Ciktāl tas atdarina cilvēku līdzības un spējas (biorobotikas apakškopa, kas ir joma, kurā ar tehnoloģiju palīdzību tiek atdarināta dzīve), šis stāsts lielā mērā atspoguļo to, kā roboti attīstītos nākamajā gadsimtā. (Lai uzzinātu vairāk par to, kā daiļliteratūra var paredzēt tehnoloģiju realitāti, skat. Astounding zinātniskās fantastikas idejas, kas izrādījās patiesas (un dažas, kas to nedarīja).)
Rūpnieciskās revolūcijas laikā tehnoloģija izveidoja diezgan nemierīgas attiecības ar darbaspēku. Termins “Luddite” bieži tiek izmantots, lai apzīmētu kādu, kurš neuzticas tehnoloģijām vai iebilst pret to, un tas ir atvasināts no vārda angļu tekstilrūpniekiem, kuri sacelās pret rūpniecības jauninājumiem, kas viņus novecoja deviņpadsmitā gadsimta laikā. Tā bija tehnoloģiju potenciāla agrīna atzīšana, lai sagrautu un, iespējams, galu galā palielinātu cilvēku darbaspēku.
