Mākslīgā intelekta (AI) traks pārspēj silto entuziasmu, kas parasti tiek pievienots jebkurai jaunai tehnoloģijai, kas nonāk tirgū. Mēs piedzīvojam paradigmas maiņu, kas ļoti līdzinās fundamentālajām izmaiņām, kuras izraisīja mobilo tālruņu ieviešana 2000. gadu sākumā vai informātikas revolūcija 90. gadu beigās. Tomēr, kā tas vienmēr notiek ar mašīnām un kā Transformers mūs mācīja jau 80-tajos gados, tur ir kas vairāk, nekā acīm redzams.
Cik daudz darba vietu pašlaik apdraud, ja jaunās automatizācijas un robotikas tehnoloģijas katru dienu aizvieto cilvēkus ar mašīnām? Kā mums vajadzētu izdzīvot nākotnē, kad AI noveco milzīgu procentuālo daļu profesiju?
Ja viena un tā paša darba veikšanai ir nepieciešams mazāk cilvēku, vispārējie ienākumi var būt vienīgā atbilde, kas garantē sociālo stabilitāti. Tajā pašā laikā tas varētu kļūt par veidu, kā padarīt mūsu sabiedrību taisnīgāku un sociāli ilgtspējīgāku. Atkal AI varētu būt atbilde uz vienu no lielākajiem cilvēku sabiedrības jautājumiem: atšķirību izlīdzināšana starp sociālekonomiskajām klasēm.
