Satura rādītājs:
- Definīcija - ko nozīmē elektroniskā komutācijas sistēma (ESS)?
- Techopedia skaidro elektronisko komutācijas sistēmu (ESS)
Definīcija - ko nozīmē elektroniskā komutācijas sistēma (ESS)?
Telekomunikāciju elektroniskā komutācijas sistēma (ESS) ir telefona slēdzis, kas palīdz veikt tālruņa zvanus, izmantojot datorizētas sistēmas, kas spēj savienot telefona shēmas un digitālo elektroniku. Tranzistora izgudrojums palīdzēja attīstīt elektroniskās komutācijas sistēmas. Elektroniskā komutācijas sistēma pati par sevi spēj novērst traucējumus un var identificēt problēmas. Tomēr sistēmu uzraudzībai un uzturēšanai tai nepieciešami labi apmācīti resursi. Mūsdienu tālruņu centrāles izmanto ESS, kas ļauj ātri izveidot zvanus un atbrīvot zvanus.
Techopedia skaidro elektronisko komutācijas sistēmu (ESS)
Elektroniskā komutācijas sistēmā komutācijas funkciju kontrole tiek programmatiski pievienota atmiņai un saistītās darbības tiek veiktas ar kontrolējošā procesora palīdzību. Galvenokārt ir divu veidu elektroniskās komutācijas sistēmas: centralizēta glabātās programmas vadība un izkliedētā glabātā programmas vadība. Centralizētā saglabātās programmas vadībā apmaiņas funkcionalitātei tiek izmantots viens procesors. Izkliedētās glabātās programmas vadībā vispārējai funkcijai nav viena vai centrāla procesora. Tā vietā uzdevuma veikšanai izmanto nelielu skaitu procesoru.
Elektroniskās komutācijas sistēmas izmanto elektroniskā datu apstrādātāja koncepcijas un darbojas ar ātrgaitas komutācijas tīklu palīdzību un saskaņā ar uzglabātas vadības programmas norādījumiem. Saglabātā vadības programma kontrolē operāciju secību un zvanu maršrutēšanu, lai izveidotu zvanu elektroniskajā komutācijas sistēmā.
Pirms elektroniskās komutācijas parādīšanās telefona komutatoros tika izmantota manuāla komutācija. Pirmās paaudzes elektroniskās komutācijas sistēmas pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados izmantoja ar niedrēm releja vadītus metāla ceļus, kas tika vadīti ar uzkrāto programmu vadības sistēmu palīdzību. Jaunākās paaudzes elektroniskās komutācijas sistēmas digitalizēja analogos signālus un apstrādāja iegūto izvadi pārsūtīšanai starp centrālajiem birojiem. Laika dalīšanas-multipleksēšanas tehnoloģija ļāva ievērojami uzlabot telefona tīkla kapacitāti. Zvanu sistēmas elektroniskā komutācijas sistēma Number One bija pirmā liela mēroga elektroniskā komutācijas sistēma, un 1965. gadā tā tika ieviesta Sukasunnā, Ņūdžersijas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs.
Manuālajai pārslēgšanai bija lieli trūkumi - ierobežots kalpošanas laiks, kā arī lēns elektromehāniskā komponenta darbības ātrums. Tie tika pārvarēti ar elektroniskās komutācijas sistēmas parādīšanos.
